Vēsturiskais nams

Kopš 1987. gada tika izstrādāti četri Elizabetes ielas 3 ēkas restaurācijas projekti, taču tikai pēdējam, kas radīts arhitekta Mārtiņa Batraga vadībā, bija lemts tikt realizētam. Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas 2013. gadā Elizabeth nams kļuva par dzīvojamo ēku, kā tas sākotnēji iecerēts.

Vecuma ziņā Rīga (1201) pārspēj citas senās Eiropas galvaspilsētas — Berlīni (1237), Stokholmu (1252)
un Helsinkus (1550).

Laika ritējums un daudzu rīdzinieku paaudžu darbs pārvērtis mazo apmetni Daugavas krastā par vienu no lielākajām un skaistākajām Baltijas jūras pilsētām.

Aizraujošā vēsture

Par pilsētas dzimšanas vietu pieņemts uzskatīt vietu, kurā Daugavā ietek tās pieteka - Rīdzenes upe. XIII gadsimta sākumā šajā pussalā Rīgas dibinātājs bīskaps Alberts sāka būvēt nocietinātu apmetni un 1212. gadā ielika Rīgas Doma pamatakmeni.

Jaunie Rīgas kungi — Zviedrijas Karaliste un vēlāk Krievijas impērija — pilsētu uzskatīja par stratēģisku objektu, tāpēc aktīvi attīstīja pilsētas no-
cietinājumus, kas savukārt gadsimtu gaitā kavēja Rīgas paplašināšanos.

Līdz XIX gadsimta vidum kara taktiku un kaujas ieroču izmaiņu ietekmē Rīgas nocietinājumi zaudēja savu nozīmīgumu un tos ļāva nojaukt. 1856. gadā arhitekts Johans Daniels Felsko un inženieris Otto Dīce izstrādāja pilsētas attīstības plānu, kas lielā mērā noteica galīgo mūsdienu Rīgas centra kvartālu sadalījumu.

XX gadsimta sākumā Rīga aiz Sanktpēterburgas un Maskavas kļuva par trešo nozīmīgāko Krievijas impērijas industriālo centru. Tas savukārt veicināja plašu pilsētas apbūvi. 1918. gada 18. novembrī Rīgā tika pasludināta Latvijas neatkarība un pilsēta kļuva par suverēnās Latvijas valsts galvaspilsētu.

Dižie meistari

Kārlis Johans Felsko ir izcils arhitektūras meistars, kurš strādāja eklektisma stilā, kas zināmā mērā noteica Rīgas veidolu un atmosfēru gadsimtu mijā. Pēc viņa projektiem XIX–XX gadsimtā uzceltas vairāk nekā simts ēku, no kurām daudzas kļuvušas par zīmīgiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem.

Kārlis Felsko dzimis 1844. gada 18. maijā Rīgā, pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko ģimenē, kas daudzējādā ziņā noteica viņa nākamās profesijas izvēli. Izglītību arhitektūrā viņš ieguva Zīgenas arhitektūras skolā un Berlīnes Arhitektūras akadēmijā.

Augusts Francs Lēberehts Folcs ir veidojis skulptūras, kas rotā Rīgas parkus un laukumus. Tāpat sadarbībā ar arhitektiem viņš ir radījis daudzas unikālas ēku fasādes pilsētas centrā. Pateicoties Folca talantam, viņa darbnīca pusgadsimtu tika uzskatīta par vadošo tēlniecības firmu pilsētā.

Augusts Folcs dzimis 1851. gadā Magdeburgā. No 1869. līdz 1871. gadam viņš ieguva izglītību Berlīnes Mākslas akadēmijā, Alberta Volfa darbnīcā. Pēc akadēmijas pabeigšanas Folcs sevi pilnībā veltīja dekoratīvās tēlniecības praksei, piedaloties daudzu Berlīnes ēku noformēšanā.

Felsko un Folcs bija ļoti apmierināti ar paveiktā darba rezultātiem — ēka, ko bagātīgi rotāja dekoratīvie elementi, 1903. gadā izpelnījās tolaik slavenā izdevuma «Rigascher Almanach» uzmanību.

Turklāt izdevumā bija rūpīgi aprakstīts Elizabetes ielas 3 ēkas priekšdārziņš,
jo garāmgājējiem bija iespēja caur tā vītajiem čuguna režģiem lūkoties uz brīnišķīgiem rožu krūmiem. Tolaik ar tādu greznību nevarēja lepoties katrs Rīgas namīpašnieks.

nams Mūsdienās

Restaurācijas projekta uzdevums bija ēkas fasādes, centrālās kāpņu telpas
un iebraucamo vārtu telpas saglabāšana un apdares restaurācija. Uz rekon-
strukcijas sākuma brīdi celtnei bija saglabājušās praktiski visas fasādes detaļas, kas ļoti atviegloja darbus. Savukārt fasādes dekora simetrija nodrošināja vēsturiski precīzu cietušo detaļu atjaunošanu.

Ēka Elizabetes ielā 3 ir vēlīnā eklektisma stila paraugs ar iespaidīgu ārējo apdari. Košā un detaļām bagātā fasāde, kuras forma un skulpturālā kompozīcija sasaucas ar renesanses estētiku, demonstrē arī barokam, ampīram un pat jūgendstilam raksturīgus elementus.

Fasādes dekorā izmantoti daudzveidīgi arhitektūras elementi, piemēram, frontoni, sandriki, kolonnas, tornis, kā arī apjomīgi būvplastikas ansambļi, kas sevī ietver hermas un mītiskus ornamentus.

Uz augšu